Domē neiekļūst trīs no pašreizējām četrām koalīcijas partijām – vicemēra Andra Ārgaļa pārstāvētā Tautas partija (TP), līdzšinējā mēra Jāņa Birka pārstāvētā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) un vicemēra Jāņa Dinēviča pārstāvētā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).

Balsojuma rezultāti 131 no 158 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka vēlēšanās pārliecinošs līderis ir SC, kas saņēmis 33,52% balsu. Kā otrie seko PS – 19,17%, tālāk LPP/LC – 15,23% un JL – 11,36%.

Par “Sabiedrību citai politikai” (SCP) nobalsojuši 3,85% vēlētāju, bet par apvienību TB/LNNK – 3,38%.

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) saņēmusi 2,66% vēlētāju atbalstu, TP – 2,03%, Zaļo un zemnieku savienība – 2%, bet LSDSP – 1,26% balsu.

Esošajā domes sastāvā lielākā patlaban ir TP frakcija ar deviņiem deputātiem. Pa astoņiem deputātiem Rīgas domē patlaban ir TB/LNNK, PCTVL un LPP/LC, savukārt pa septiņiem deputātiem – SC un JL. LSDSP Rīgas domē ir pieci deputāti, bet apvienības “Dzimtene/Latvijas Sociālistiskā partija” deputātu frakcijai – četri.

Rīgas domē darbojas arī četri neatkarīgie deputāti.

Iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās JL ieguva 13 deputāta mandātus, PCTVL – deviņus, TP – astoņus, apvienības “Dzimtene” un Latvijas Sociālistiskās partijas apvienotais saraksts – astoņus, LSDSP – septiņus, TB/LNNK – sešus, partija “Jaunais centrs” – piecus, LPP – četrus, tomēr sasaukuma laikā vairāki deputāti mainīja savu piederību frakcijām.

«Viena pagale nedeg arī jautājumā par [ārvalstu tūristu] krāpšanu un piekaušanu. Ja uz Rīgu atbrauc ķert vieglas uzvedības meitenes un uzvedas kā rubenis riesta laikā… Rubeni varot viegli nosist ar spieķi, jo viņš kļūst pilnīgi pamuļķīgs. Kad kungs dāmai pasūta dārgāko šampanieti, ir taču jārēķinās, ka tas tiešām var izrādīties dārgs,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» sacījis Ārgalis.

«Ja vasarā pastaigājas pa Kaļķu ielu, redzami bari piedzērušos angļu un īru, kas uzmācas sievietēm. Nav nekāds brīnums, ja reizēm izceļas konfliktsituācijas un ir kādi vietējie jaunekļi, kuri viesus pamāca, kā jāuzvedas,» teicis vicemērs.

„PPP likumu vajadzēja pieņemt jau vakar, nevis censties to muļļāt līdz vēlam rudenim,” uzsver Rīgas mērs, piebilstot, ka „ikvienai pašvaldībai, ne tikai Rīgai, šobrīd būtu iespēja, piesaistot privātos partnerus, attīstīt tos projektus, kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā nepietiek līdzekļu. Tā būtu iespēja sildīt ekonomiku, nodrošinot jaunas darbavietas un nodokļus pašvaldību kasēs. Tas ļautu ne tikai investēt jaunos infrastruktūras objektos, bet arī paaugstināt kvalitāti tiem projektiem un pakalpojumiem, kas jau uzsākti.”

„Būsim reāli – sociālā spriedze, tuvojoties rudenim, tikai pieaugs un, ja valsts pret ekonomikas sildīšanu izturēsies tik pat vienaldzīgi kā līdz šim, daudzas pašvaldības to var neizturēt, jo vienkārši nebūs līdzekļu no kā maksāt sociālos pabalstus,” norāda Jānis Birks.

Kā zināms, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja PPP likumprojektu, kuru galīgajā lasījumā plānots pieņemt rudenī un tas varētu stāties spēkā tikai šī gada 1.oktobrī.

Tik skarbi savus konkurentus un šīs Rīgas Domes sasaukuma mērus intervijā aģentūrai BNS novērtēja partijas LPP/LC galvaspilsētas mēra kandidāts Ainārs Šlesers.

«Tiek radīti jauni astoņkāji. Uztaisot tēlu par Šlesera astoņkāji, izveidots «Jaunā laika» astoņkājis, kurā ir vēl astoņkājīši — gan «Tēvzemei un Brīvībai»/[LNNK], gan Tautas partijai, visiem,» LPP/LC līderis norādīja. «Es nekad neesmu iestājies pret to, ka partijas liek savus cilvēkus amatos, bet es atšķirībā no viņiem esmu runājis atklāti, ka tās ir normālas tiesības likt šos cilvēkus amatos. Bet, ja tā bijusi šī morāle, ideoloģija, ka mēs liksim tikai profesionāļus, tad kur ir tie profesionāļi?» savā vērtējumā par pašreiz pie varas esošo partiju darbību valsts un pašvaldības pārvaldē Šlesers bija skarbs.

Viņš arī sacīja, ka nesaskata konkurentus citu partiju izvirzītajos Rīgas mēra amata kandidātos, savukārt viņu izteikumus un solījumus nestrādāt kopā ar Šleseru uztver mierīgi, jo pēc vēlēšanām, kad būs skaidra reālā situācija un vietu sadalījums Domē, šī retorika, viņaprāt, mainīsies.

«Nē, nu «Jaunais laiks» teica, ka nekad ar Tautas partiju nestrādās, tagad viņi strādā kopā. Ja mēs runājam par TB/LNNK, lielajiem cīnītājiem pret visiem astoņkājiem, viņu astoņkāji es iztīrīšu pirmo Rīgas Domē, jo šī liekulība, kas nāk no TB/LNNK, tiks sodīta jau nākamajā dienā — visi Baloži un pārējie eksperti, kuri tur tagad sēž un trekni dzīvo, izlidos ārā jau nākamajā dienā. To es šodien skaidri pasaku, jo viņi rīkojas nekaunīgi. Ja viņi uzskata, ka pēc tam varēs pie viena galda sēdēt ar visiem pārējiem un teikt, ka tā jau ir tikai priekšvēlēšanu retorika, viņi par to samaksās ļoti dārgi,» Šlesers uzsvēra.

«Viņi principā patlaban kurina nacionālo naidu, [pašreizējais Rīgas mērs Jānis] Birks vicina kulaku un paziņo, ka tūlīt visi dabūs, tikai kaut kā nejūt ikdienā to Birku kā mēru, jo nav viņa! Kur ir Birks, ko viņš dara? Daudzi jau nezina, ka tāds Birks ir mērs,» LPP/LC līderis vēl piebilda, klāstot, ka, viņaprāt, «šajā laikā neviens no esošajiem mēriem, izņemot emocionālu uzrunu, rīdziniekiem neko konkrētu arī nav pateicis».

«Viņš [Birks] ir gļēvs, neizlēmīgs, un vienīgais, uz ko viņš ir spējīgs, reklāmās drusku pareklamēties tad, kad viņu reklamē kāds cits. Ikdienā pilsētā nejūt, ka ir tāds mērs, vārdā Birks. Un tā ir tā lielākā problēma — pilsētai nav vadības ar skaidru redzējumu, kas jāizdara,» Šlesers vēl akcentēja.

Viņaprāt, līdz šim Rīgas Domei un mēriem pietrūkusi vīzija, turklāt ne Birks, ne viņa priekšgājējs Aivars Aksenoks («Jaunais laiks») neko nesaprotot no biznesa, līdz ar to viņi arī nav varējuši realizēt nopietnus privātās partnerības projektus, bet «treknos gadus», kad veiksmīgi varēja piesaistīt investīcijas, aizlaiduši postā.

Arī «Pilsoniskās savienības» Rīgas mēra amata kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis, kas asi kritizējis Šlesera darbību, viņaprāt, vispār neko reālu nav spējis piedāvāt un arī nesaprot biznesu.

«Ko Kristovskis tur dara? Viņš vaimanā: ārprāts, Šlesers tāds, šitāds. Ko Kristovskis vispār ir piedāvājis? Ko viņš var realizēt? Viņš no biznesa vispār neko nesaprot. Viņš ir viens no tiem, kurš dzīvē nav pārdevis to putekļusūcēju, par kuru es esmu runājis. Kā viņš var radīt darba vietas, ja viņš vienmēr tīksminās, tikai skatoties spogulī, un skatās: cik esmu skaists! Viņam ir tas pašiedvesmas process visu laiku, katru rītu viņš stāsta, cik viņš gudrs, cik viņš labs, bet viņš nav pārdevis putekļusūcēju savā dzīvē. Ko viņš var izdarīt rīdzinieku labā, ja viņš nesaprot biznesu?» Šlesers minēja, piebilstot, ka acīmredzot Kristovskis iedomājies, ka varēs Rīgā izrīkoties kā ģenerālis armijā.

«Būs tagad tā, ka viņš sākumā birokrātus nostādīs armijas ierindā, pēc tam visi rīdzinieki stāvēs armijas ierindā. Varbūt tā viņš to ir iedomājies. Jo armijā jau, jāsaka, jātur mute ciet. Neviens jau nevar runāt. Tas nozīmē: viņš ir iedomājies, ka rīdzinieki turēs muti ciet, jo, redziet, ģenerālis būs pie varas. Bet visi militārie režīmi, kuri pasaulē bijuši, lielā mērā ir izgāzušies, jo tās bijušas diktatūras, kur ļoti bieži ļoti neloģiski ir pārvaldītas valstis. Šajā gadījumā es nedomāju, ka rīdzinieki grib kļūt par rotaļlietu viena ģenerāļa rokās, kurš neko nesaprot no darba vietām,» pastāstīja LPP/LC līderis.

Tādēļ, viņaprāt, patlaban cilvēkiem ir divas iespējas: «Tas, ko piedāvā Kristovskis — stāvēt spoguļa priekšā un teikt, ka mēs esam labi, skaisti, viss būs labi. Mēs redzam, ka «Titāniks» grimst, bet mēs stāvam joprojām spoguļa priekšā un sakām: galvenais — disciplīnu, militāro kontroli, mēs būsim laimīgi. Bet visi redz, ka «Titāniks» grimst. Otrs variants ir rīkoties: pat, ja «Titāniks» grimst, smuki pārkāpt glābšanas laivās un braukt uz krastu, un meklēt iespēju izdzīvot. Un runa šoreiz nav par miršanu tiešā veidā, kad cilvēks slīkst kaut kur, bet netiešā veidā par to, ka jābūt projektiem, idejām un spējai ātri vienoties.»

Savukārt kā vienu no saviem iedvesmotājiem un paraugiem priekšvēlēšanu kampaņas avīzē Šlesers līdzās bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam un Ņujorkas mēram Maiklam Blumbergam minējis arī pretrunīgi vērtēto Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Uz jautājumu, vai viņu nemulsina, ka Lužkovam nereti pārmesta Maskavas naudas izmantošana ģimenes biznesā, Šlesers vien uzsvēra: krīzes laikā svarīgākais, lai cilvēki mēram uzticētos un viņš būtu personība.

«Zināt, es negribu šoreiz runāt par to pusi, ko tur kam pārmet. Es runāju par to, ko domā Maskavas iedzīvotāji, es runāju par to, ko domā Ņujorkas iedzīvotāji par Blumbergu. Un tagad, kad pienāk krīze, lai kā bija runāts, ka Lužkovu grib nomainīt pret kādu citu, viņi jūt, ka nav neviena, kurš tik labi orientējas un pārzina to Maskavu. Es negribu šajā gadījumā runāt par kaut kādām niansēm, bet par būtību — maskavieši uzticas Lužkovam, jo viņš tomēr virza Maskavu uz priekšu,» Šlesers paskaidroja, atzīstot, ka katram var kaut ko pārmest, «tostarp Lužkovam, Blumbergam, Šleseram».

«Bet fakts ir viens — labāk, lai ir mērs, kurš virza, pat ja pieļauj kļūdas, par kurām viņam var kaut ko pārmest, nekā viens kretīns sēž, neko nedara, visu bremzē un uztraucas, ka tikai kaut ko nenozog. Man šķiet, ka lielākā daļa mēra amata kandidātu dzīvo pēc principa: aizvērsim veikalu, lai tikai kaut ko nenozog. Un šajā gadījumā ideja ir tāda — neattīstīsim neko, galvenais, lai neko nenozog. Es atkal gribu teikt: attīstīsim, dosim iespēju attīstīties visiem; visiem, kuriem ir jebkādas idejas, jebkādi projekti, dodam zaļo gaismu,» aicināja LPP/LC pārstāvis.

Darba grupā analizējot Rīgas satiksmes problēmas, A.Ārgalis norādīja, ka rīdziniekiem retu reizi tiek ļauts pulcēties pie Daugavas, un ik reizi tas notiek ar īpašu rīkojumu, apturot ikdienā dzīvo satiksmi. „Šis nenormālais stāvoklis joprojām pastāv tikai tāpēc, ka pašvaldībā trūkst gribas pārvarēt iesīkstējušu ieradumu.” Ārgalis uzskata, ka Daugavas labajam krastam no Salu tilta līdz Vanšu tiltam atkal ir jākļūst ērti pieejamam rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

„Pie Daugavas un uz tās ir jāvalda rosībai. Te ir vieta promenādei, kafejnīcām, upes satiksmes kuģīšu, jahtu un laivu piestātnēm – nevis baļķu vedējiem,” uzsver Rīgas vicemērs. Darba grupā tika arī aplūkoti dažādi ar krastmalu saistītās infrastruktūras attīstības virzieni t. sk. atbilstoši ekipētas ūdens policijas un glābēju dienesta izveide.

Silenieks paskaidroja, ka Preses nama ēka izvēlēta, jo stikla ēku logos gaisma atspīd, līdz ar to neveidotu attēlu, baznīcu jumtus partija priekšvēlēšanu kampaņai nav vēlējusies izmantot ētisku apsvērumu dēļ, savukārt uz dzīvojamo ēku sienām šāds gaismas attēls varētu traucēt iedzīvotājiem.

Lai veidotos redzams attēls, nepieciešama vieta, kas naktī slīgst tumsā, tādēļ izvēlēts Preses nams. Patlaban tiekot apsvērta iespēja projicēt zaļu līdaku arī uz Zemkopības ministrijas augšējiem stāviem, sacīja Silenieks.

«Zaļš labu nemaitā,»  sacīja TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, norādot, ka «zaļie vienmēr ir mazliet tādi huligāniski bijuši visā Eiropā» un pozitīvi novērtēja «zaļo» radošo izdomu un atzīmēja, ka ieguvēji ir abi politiskie spēki, jo gūst cilvēku uzmanību.

Pats ZZS Rīgas mēra kandidāts Ingmārs Līdaka sacīja, ka «līdakai neesot ne vainas», un viņam ir nepieņemama agresīva reklāma.

«Visi dueļi, cīņas, viens otru gāna. Līdaka – vismaz ir kaut kas mazliet smaidīgs, turklāt mentāli pieņemamāk, vismaz ir kāds joks, nevis saspringtība un dūres uz plakātiem,» uzsvēra Līdaka.

Silenieks arī norādīja, ka šāda reklāma nepiesārņo vidi ar reklāmu plakātiem vai citiem materiāliem, kas pēc vēlēšanām tiks izmesti kā nevajadzīgi.

Kā ziņots, vismaz kopš 25.maija uz Preses nama izvietotā TB/LNNK priekšvēlēšanu reklāmas plakāta gozējās zaļa līdaka. Vakarā, kad sāka krēslot, uz plakāta parādās ar lāzera aparatūru radīts uzraksts «Par zaļo līdaku» un līdakas attēls.

Šāds attēls bija redzams, raugoties uz Preses namu no centra. Savukārt ēkas otrā pusē zivs sākumā rotājās vertikāli, pa visu plakātu.

Zinot pašreizējā finanšu ministra paštaisnību un demonstratīvi vienaldzīgo attieksmi pret sabiedrības viedokli, ir jārēķinās, ka nodoklis tiks aprēķināts vissadistiskākajā veidā, cenšoties iekasēt naudu par „virsnormas platību” pat no daudzbērnu ģimenēm. Es šādai neprātīgai iecerei pretošos gan kā pilsonis, gan kā domes deputāts, gan kā valdības koalīciju veidojošās Tautas partijas valdes loceklis. Ja tiešām valdību vadošā partija uzskata, ka ģimenei ir tiesības tikai uz sava mājokļa 40 kvadrātmetriem, tad kāda jēga tautai no šādas valdības? Patlaban Saeimas koalīcijai ir jāveicina uzņēmējdarbība, un tas prasa nodokļu pazeminājumu.”

„Šī pozīcija parāda Saskaņas centra patiesos mērķus, nokļūstot pie varas Rīgas domē, un nekādā ziņā nav pieļaujams, ka kāds no Rīgas mēra kandidātiem izvirza idejas, kas ir absolūtā pretrunā ar Valsts valodas likumu un Satversmi,” uzsver J. Birks.

Tāpat Rīgas mērs norāda, „ka Ušakovs ir skaidri parādījis Saskaņas centra „āža kāju” un patiesos nodomus. Tāpēc ceru, ka pēc šiem izteikumiem arī citas latviskās partijas pievienosies tēvzemiešu pozīcijai un norobežosies no iespējamās sadarbības ar Saskaņas centru.”

To solīja arī Tautas partijas (TP) izvirzītais Rīgas mēra amata kandidāts, pašreizējais vicemērs Andris Ārgalis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta amata kandidāts Andris Junkurs atzina, ka ideja mazināt NĪN ir atbalstāma, piebilstot, ka vajadzētu atvieglot arī vasaras kafejnīcu teritoriju izmantošanu, vispār atceļot maksu par to uzstādīšanu.

Vienlaikus vairāki mēra amata kandidāti pauda, ka nekustamo īpašumu nodokli vajadzētu diferencēt.

Tāpat mēra amata un deputāta amata kandidāti bija vienisprātis par to, ka nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokli, vienlaikus norādot, ka šis lēmums ir valdības ziņā.

Kā viena no idejām, kas izraisīja plašas diskusijas, bet arī atbalstu bija Ārgaļa uzstādījums, ka jau šajā gadā Rīgas pašvaldībai vajadzētu pārstrukturēt līdzekļus, tā lai sabiedriskajos darbos iesaistītu maznodrošinātos rīdziniekus. „Tas ir pavisam reāli, ka pašvaldība apmaksā viena ģimenes locekļa dalību sabiedriskajos darbos, taču šī strādāšana nedrīkstētu pārsniegt, teiksim, 100 dienas gadā,” skaidro Ārgalis, vienlaikus norādot, ka priekšroka šādā situācijā būtu dodama ģimenēm, kurām nav citu ienākumu.

TP Rīgas mēra kandidāts A.Ārgalis uzskata, ka sabiedriskie darbi, protams, būtu tikai viens solis galvaspilsētas maznodrošināto ģimeņu atbalstīšanai, taču pašreizējos saspringtajos apstākļos tā būtu pilnīgi attaisnojama rīcība, lai izvairītos no humānās katastrofas.